Ja Jūs esat Latvijas iedzīvotājs, tad Jūs noteikti zināt, ka mūsu medicīna ir drausmīgā līmenī. To atzīst ne tikai pacienti un ārsti, bet arī mūsu valstsvīri. Kā mūsu veselības aprūpes sistēma ir nonākusi līdz šādam stāvoklim? Kad tas viss ir sācies?
1991. gadā Latvija tika pārnesta uz «kapitālistiskajām sliedēm», un jebkādas kapitālistiskās sabiedrības mērķis ir peļņas gūšana. Tā sasniegšanai izmanto jebkādus līdzekļus. Ja cilvēkus ir izdevīgi ārstēt, mēs viņus ārstēsim. Ja ir izdevīgi viņiem kaitēt — mēs viņiem kaitēsim.
Šī visaptvērošā un nevaldāmā tieksmē pēc peļņas neizbēgami skars arī veselības aprūpes sistēmu. Slimnīcu un poliklīniku slēgšana, visa veida «optimizācijas» (kas patiesībā nozīmē likvidāciju), augošu ārstniecības personāla pārslodze, pienākumu apvienošana… Tas arī nozīmē niecīgu atlīdzību, kura neatbilst ne fiziskajai, ne emocionālajai slodzei, lai gan cilvēki turpina godprātīgi pildīt savus pienākumus.
ambulatoros pakalpojumus un vairs neuzņem ātrās palīdzības mašīnas.
Latvija ir buržuāziskā valsts. Būdama kopīgs kapitālists, šīs valsts pamatuzdevums vienmēr būs maksimālas peļņas gūšana visu nozaru darbinieku ekspluatācijas ceļā (tai skaitā medicīnas jomā).
Veselības aprūpes sistēma nav tikai slimnīcas. Tas arī ir visu līmeņu speciālistu sagatavošana. No tā izriet, ka ir nepieciešama valsts programma, kura spētu iesaistīt jaunus cilvēkus, veicināt medicīnas programmu apgūšanu, celt profesijas prestīžu, nodrošināt darba iespējas un garantēt taisnīgu atlīdzību. Vai pastāv šāda programma? Vai medicīnas jomas darbinieki jūtas pieprasīti mūsdienu Latvijā? Jautājums, proti, ir ritorisks.
Paši pacienti cieš no šīs katastrofas citā veidā, kad viņiem nākas saskarties ar kapitālisma «labumu» sekām: dārga maksas medicīna, garas rindas pie speciālistiem (dažreiz pat neatliekamas operācijas gaidīšanas laiks var sasniegt astoņus mēnešus), «nerentablu» medicīnas iestāžu likvidēšana… Situācija nemitīgi pasliktinās, un gaismas tuneļa galā tā arī nav. Latvijas buržuāziskā valdība pat necenšas cīnīties ar šo katastrofu un izglābt veselības aprūpes sistēmu.
Šķiet, ka Latvijas veselības aprūpes sistēmai ir jauna devīze:
«Slimnieku izārstēs nāve!»
Bet valdošā klase un tās aizstāvji Saeimā un ministrijās var ārstēties jebkurā vietā un jebkurā laikā uz mūsu rēķina. Ja mēs neapzināsim tagadēju problēmu celoņus, ja visu jomu darbinieki neapvienosies kopīgu objektīvu mērķu sasniegšanai, mēs vienkārši paliksim kā peļņas avots kapitālam un tā kalpoņiem.
