Mēs jūms parādīsim visu buržuāzisko partiju būtību tikai viena cilvēka piemērā. To cilvēka sauc par Jāņi Ločmeli…

Jānis Ločmelis, Rīgas Domes deputāts un «Saskaņas» biedrs, bija sašutis par galvaspilsētas mēra, «Gods kalpot Rīgai» (GKR) locekļa, Oļega Burova rīcību un iesniedzis parakstītu sūdzību par domes priekšsēdētāja atstādināšanu.

Pēc neilga laika Jānis Ločmelis atkal iemīļoja Oļegu Burovu un atsauca savu iesniegto parakstu.

Taču pēc tam Jānis Ločmelis atkal izmīlēja Rīgas mēru un no jauna iesniedza prasību atstādināt Oļegu Burovu.

Pēc dažām dienām Jānis Ločmelis ļoti iemīļoja Rīgas Domes priekšsēdētāju: deputāts pats izstājās no «Saskaņas» un kļuva par Burova partijas GKR biedru.

Latvijas ierēdņi savas politiskās dzīves laikā tradicionāli maina vismaz divas vai trīs partijas. Tas spilgti liecina par to, ka starp buržuāziskajām partijām nav un nevar būt nekādu būtisku ideoloģisku domstarpību. Tās cīnās tikai par esošās ekspluatācijas sistēmas pastāvēšanu un «efektīvāku» valsts līdzekļu pārdali.

Iespējams, ka pēkšņa Ločmeļa orientācijas maiņa ir saistīta ar cīņu par amata saglabāšanu AS «Rīgas Siltums» valdē. Tas tomēr nav svarīgi. Neviena politiskā partija Latvijas Saeimā neatspoguļo un neaizstāv darbaļaužu intereses. Katrs no šiem politiskajiem spēkiem ir vietējo vai ārzemju naudasmaisu ieliktenis.